Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas.
Privātuma politika

Brūnas, baltas, lielas, niecīgas – olas un to dažādās variācijas


Raksta attēls

Kā pareizi ēst un krāsot Lieldienu olas

Lieldienas vairumam no mums asociējas ne vien ar zaķiem, bet arī ar labi daudz olām. Pārāk daudz olām. Šīs Lieldienas varētu būt izņēmums! Palūkojies uz it kā ierasto no cita skatpunkta un ikdienā plaši lietotās olas svētkos aizstāj ar citādām olām, galu galā, to veidu ir tik daudz!

Pirmais, kas nāk prātā, noteikti ir olu pamatkrāsas – veikalu plauktos svētku laikā atrodamas gan brūnās, gan baltās olas. Taču, lai arī gribētos domāt, ka baltās olas ir kas ekskluzīvs un arī pēc garšas labāks, vērtīgāks (jo tās ir retāk nopērkamas), patiesībā vienīgā atšķirība ir vistu šķirnes, kas tās dējušas. Pašas olas ir vienādas gan uzturvērtības, gan garšas ziņā. To gan nevarētu teikt par strausu, pīļu, zosu un paipalu olām. Katra no tām ir pavisam atšķirīga, tāpēc tieši Lieldienu laiks var būt piemērotākais, kad ar tām iepazīties tuvāk.

Vistu olas ikdienā lietojam visai plaši, taču svētku reizēs pamēģini brokastīs pasniegt tās citādi, piemēram, izvārot bez čaumalas, sacep omleti kēksa formās, izcili labi garšos frittata ar dažādiem sezonas labumiem vai arī izcep olas keramikas trauciņos, kuros parasti gatavo creme brulee, – arī tāda nianse var pilnībā mainīt ēdienu citu acīs.

No 10 gramiem līdz 1,5 kilogramiem

Runājot par olu izmēriem, apskats būtu jāsāk ar paipalu olām. Tās ir vismazākās, turklāt vienas no vērtīgākajām. Neskatoties uz niecīgo izmēru un svaru (10–13 gramu), olas satur neskaitāmi daudz vērtīgu vielu, turklāt tās var lietot vārītā, ceptā, marinētā veidā un ēst arī termiski neapstrādātas. Patiesībā paipalu olas ir kā delikāts meiteņu ēdiens gan nelielā izmēra, gan uzturvērtības dēļ, jo tās tiek uzskatītas par diētiskām. Protams, vienaldzīgu neatstāj arī olu nelielais izmērs, kas padara smalkāku pat vienkāršāko salātu noformējumu. Ar paipalu olām jābūt uzmanīgam gatavošanas laika ziņā. Tās jāvāra salīdzinoši neilgi – ar trim minūtēm būs gana, lai iegūtu cieti vārītas olas, bet, ja gribas mīkstas, jāvāra tikai pusotru minūti.

Pīļu olas ir nedaudz lielākas par vistu olām, turklāt to čaumala ir biezāka un cietāka. Pēc pīļu olām izmēra ziņā seko zosu olas, kas ir jau krietni lielākas, un tās, tāpat kā pīļu olas, būs jāgatavo salīdzinoši ilgāk nekā vistu olas. Vēl kas – šīm olām dzeltenums būs izteikti dzeltenāks, tāpēc tās ir jo īpaši piemērotas konditorejas izstrādājumu gatavošanai.

Bet pāri visam stāv strausu olas – gigantiskā izmēra dēļ tās grūti pārspēt un arī nevajag. Ja rodas iespēja tikt pie strausa olas, šādu laimi nedrīkst laist garām. Jebkas, kas būs pagatavots no strausa olas, garšos vienkārši izcili! Iedomājies, kuplam bariņam omleti var pagatavot no vienas strausa olas (tā sver aptuveni 1,5 kilogramus), un šāda ēdiena pagatavošana nebūs izšķērdība, jo garša būs pavisam citāda. Strausu olas gatavošanā jārēķinās ar to, ka lielā izmēra dēļ, to pāršķeļot, bļodā vienmēr trāpīsies arī kāda čaumala. Starp citu, ja nezini, kā pārsteigt kādu Lieldienās, strausa ola būs lieliska dāvana!

Ja olu dažādība tevi pārliecinājusi, bet prātā nenāk nekas īpašs, ko no tām pagatavot, izmēģini iemarinēt vārītas olas. Starp citu, tā ir lieliska ideja, ko iesākt ar novārītajām olām, kas palikušas pāri svētkos. Lielajā paeljas pannā pagatavo brokastu omleti no gigantiskajām olām. Ja vēl nav mēģināts, noteikti novāri olas bez čaumalas, bet paipalu olas būs kā punktiņš uz “i” tartara pasniegšanā. Saldo ēdienu cienītāji savlaicīgi var pagatavot olu liķieri vai tumīgu olu krēmu smalkmaizīšu pildīšanai, svētku galdā lieliski iederēsies arī bezē!

Ievēro!

Nenovieto olas līdzās specifisku aromātu produktiem, jo tas var iesūkties olā.

Olas svaigumu var noteikt, iemērcot to traukā ar ūdeni. Svaigai olai traukā jānogrimst, bet neēdamas būs olas, kas peldēs ūdens virspusē.

Olas ledusskapī var glabāt līdz pat četrām nedēļām. Starp citu, mūsu vecmāmiņas olas glabāja krāsns mutē (nekurinātā), un tur tās turēja pat vairākus mēnešus, ja vien nebija jākurina krāsns.

Lai olām pēc vārīšanas vieglāk nolobīt čaumalu, ūdenim pievieno nedaudz etiķa vai citrona sulas. Vēl svarīgi pēc vārīšanas olas vairākas minūtes turēt aukstā tekošā ūdenī, arī tad čaumala viegli nolobīsies.


Instagram Sekot