Rabarbers - auglis vai dārzenis?


Raksta attēls

Bērnības garša - rabarbers ar cukuru!

Noteikti daudziem no mums ir siltas atmiņas par bērnu dienu vasarām, kad dārzā noplūcām svaigos rabarberu kātus, lai tūlīt pat tos pamērcētu cukurā un gardu muti notiesātu. Drīz vien galdā jau kūpēja arī svaigi cepta rabarbermaize un vēss rabarberu ķīselis, ar kuru veldzēties karstā vasaras pēcpusdienā.

Dažam labam gan no domas par rabarberiem mute savelkas šķībā grimasē, bet vairumam rabarberu skābenums liekas patīkams. Gardēži īpaši novērtē rabarberus, jo to izmantošanas iespējas kulinārijā ir bezgalīgas – ne tikai ierastajos desertos un konditorejas izstrādājumos, bet arī gaļas marinādēs, dažādās mērcēs, dzērienos un ievārījumos.

Rabarbers ir viens no pirmajiem augiem, kas parādās mūsu dārzos, līdz ar to atklājot vietējo sezonu. Interesanti, ka pēc radniecības rabarbers ir līdzīgs skābenēm un griķiem, kas sākumā izklausās pārsteidzoši, taču izrādās, ka biologiem ir savi kritēriji, un tik tiešām visi šie sūreņu dzimtas augi pēc uzbūves ir ļoti līdzīgi.

Arvien atrodama pretrunīga informācija par to, kas īsti ir rabarbers – auglis vai dārzenis? Dažviet tas tiek nosaukts par augli, citur atkal par dārzeni. Par augli to droši vien gribas saukt tāpēc, ka tas bieži tiek izmantots saldajos ēdienos un konditorejas izstrādājumos, taču patiesībā rabarbers ir sūreņu dzimtas lapu dārzenis.

Virtuvē rabarbers iesoļoja salīdzinoši vēlu, jo sākotnēji tas tika lietots tikai medicīnā, lai uzlabotu gremošanu un veicinātu nieru darbību. Tikai 1778. gadā rabarbers pirmo reizi tika pieminēts kā ēdams augs. Daudzus gadus tā vienīgā loma bija dažādās pīrāgu un kūku receptēs.

Vietējie rabarberi tirgū ir pieejami no maija. Tā kā rabarberi satur ļoti daudz ūdens, tad tos nevajadzētu pārāk ilgi glabāt, jo ar laiku tie zaudē mitrumu un savu vērtību. Vislabāk tikko noplūktus rabarberus būtu izlietot uzreiz vai, maksimums, piecu dienu laikā, uzglabājot tos ledusskapī. Ziemas krājumiem rabarberus var ne tikai savārīt ievārījumā, bet arī sagriezt gabaliņos un uzglabāt saldētavā.

Svarīgi!

Atceries, ka rabarberu lapas, tāpat kā tomātu un kartupeļu lapas, nedrīkst lietot uzturā, tās ir pat indīgas, jo satur ļoti koncentrētu skābeņskābi, kas cilvēka organismam nav vēlama.

Ir daudz dzirdēts, ka rabarberus nedrīkst ēst pēc Jāņiem. Tā daļēji ir patiesība, daļēji nav – ja līdz Jāņiem neesat ēduši rabarberus vispār, tad diezgan droši, ka rabarberi pēc Jāņiem nav ēdami, jo skābeņskābe tajos uzkrājusies par daudz. Savukārt, ja konkrētajam rabarberkrūmam regulāri tika plūkti kāti, tiklīdz izauguši, tad varat turpināt tos ēst. Šādā veidā skābeņskābe nebūs uzkrājusies tik lielā daudzumā, lai kaitētu organismam.

Tāpat neiesaka ēdienus, kas satur rabarberus, gatavot čuguna vai alumīnija traukos, jo skābeņskābe reaģē ar šiem materiāliem.

Nav šaubu, ka rabarbers ir vērtīgs dārzenis – vien 100 grami rabarbera satur 1/3 no cilvēkam nepieciešamās C vitamīna devas. Lai mazinātu tā skābumu, vairums pievieno tiem pārlieku daudz cukura, taču to iespējams aizstāt ar dažādām augļu sulām vai garšvielām. Ar rabarberu lieliski saderēs apelsīnu miziņas, vaniļa, kanēlis, ingvers, anīss un zemenes.


Instagram Sekot