Kas tev jāzina par latviešu tradicionālo virtuvi


Raksta attēls

Der zināt katram latvietim!

Ja latviešiem pajautātu, kas ir mūsu tradicionālie Latvijas ēdieni, lielākā daļa nosauktu klasiskos un slavenākos ēdienus: pīrāgi, medus kūka, rupjmaizes kārtojums, kotletes, kartupeļi, karbonāde, siļķe un krējums. Jā, tie ir slavenākie, bet ne klasiskākie, un tas, ko bieži uzskatām par mūsu klasiku, ir tikai ļoti maza daļa no tā, kas patiesībā ir mūsu tradicionālie ēdieni.

Katrā reģionā vairāk nekā 100 recepšu

Pēc divu gadu darba pie grāmatas Mūsu Mantojums, kuru laikā katru mēnesi apciemojām vienu senioru, kas dalījās ar sava reģiona vai ģimenes klasiskajām un iecienītākajām receptēm, varam secināt – mēs esam ļoti bagāta tauta. Divu gadu laikā abās grāmatās atklājās, ka ir aptuveni 120 unikālu recepšu – no katra reģiona, no katras ģimenes, no dažādiem produktiem un ar dažādām garšām. Nenoliedzami, visbiežāk latvieši gatavo kartupeļus, cūkgaļu, pākšaugus, piena produktus, Kurzemē – zivis, bet šie produkti tiek izmantoti tik daudzās klasiskās un tradicionālās variācijās, ka mēs pat bieži par tām nenojaušam.

Katrā reģionā kas īpašs

Interesanti ir arī tas, ka, lai gan teritorijas ziņā esam maza valsts, atšķirības starp to, ko senlaikos ēda vidzemnieki un kurzemnieki, bija ļoti lielas. Latvietis zināja, kā pagatavot cūkgaļu līdz pēdējam gabaliņam, kā Mārtiņos izcept zosi, ka svētkos ir jācep pīrāgi. Latvietis ēda trekni, bet arī smagi strādāja un daudz kustējās.

Kas tad īsti ir mūsu tradicionālie ēdieni?

Vidzeme - meži, upes un Rīgas virtuves tendences

Tas ir mežainākais Latvijas reģions, kas nozīmē, ka vidzemnieki kopš seniem laikiem vākuši meža veltes, savukārt makšķerniekiem vienmēr svarīga bijusi Gauja. Vidzemei piekļaujas arī Rīga, kas vienmēr noteikusi vidzemnieku kulinārās tendences, kur cieņā bijis kaņepju sviests, stuks (apgrauzdētas kaņepes, kas saberztas piestā līdz sviesta konsistencei), koča (grūbu biezputra, ko visbiežāk ēda Ziemassvētkos), pelēkie zirņi ar speķi, taukšķēti zirņi, speķa pīrādziņi, karašas, vārīti apgrauzdēti graudi (kvieši, mieži, auzas, rudzi vienādās daļās), lēnām sutinātas klučkas jeb kartupeļu klimpas. Arī kurzemnieku lepnums skābputra šeit bija labi pazīstams un iecienīts ēdiens.

Latgale - neiespējami nepārēsties

Atrodoties pašos valsts austrumos, Latgale ir ļoti ietekmējusies no kaimiņvalstu virtuvēm, reizē arī saglabājot vietējās tradīcijas. Ēdienkarti noteica gan daudzie ezeri, gan apkārtējie meži, gan lauki. Ikviens, kurš bijis Latgalē, zina, ka tur neizbēgt no pārēšanās, jo latgaļi, šķiet, ir visviesmīlīgākie ļaudis mūsu valsts robežās. Tādēļ dažreiz pēc bagātīgā mielasta tas var beigties ar pāris dienu diētu. Graudaugi, kartupeļi, cūkgaļa un cūku tauki – tie ir produkti, kas raksturo Latgali, kur tev galdā cels batviņus (jauno biešu lapiņu zupa), sirņikus (biezpiena plāceņi), žagariņus, cimusu (burkānu sautējums ar sviestu), auzu keisieļu (skābs auzu ķīselis), buljona zupu ar putraimiem, kartupeļiem un zaļumiem, pašgatavotas kartupeļu desas un asinsdesas, škvarkas (ar sīpoliem sacepts speķis), skābu kāpostu zupu un vēl tādus ēdienus kā guļbešņīki, zacirka, grieusļe, murcovka, asuškas.

Zemgale - graudaugi un lietuviešu ietekme

Reģions valsts centrālajā daļā, kur no paaudzes paaudzē tiek pārmantotas tieši kaucmindiešu receptes. Šeit plašo lauku un auglīgās zemes dēļ ir attīstītas dažādas lauksaimniecības nozares – zemkopība, augļkopība, lopkopība, putnkopība, biškopība. Zemgalē griezdamies aug rudzi, kvieši, mieži, auzas, pupiņas, zirņi un citi kultūraugi, no kā izriet zemgaliešu lielā mīlestība pret graudaugiem un to pārveidošanu dažādos produktos, piemēram, alū. Pateicoties Engures novadam, šeit iecienītas arī zivis un to kūpinājumi. Klasisks Zemgales mielasts senāk sastāvēja no tādiem ēdieniem kā pankūkas (no dažādiem miltiem), karašas, kuģelis (kartupeļu un gaļas sacepums), zirņu pikas, batviņi (jauno biešu lapiņu zupa), cepelīni (aizgūts no kaimiņiem lietuviešiem), biezputras un klimpas. Pateicoties Sēlijai, kas robežojas ar Latgali, Zemgalē pārmantoti arī dažādi ēdieni no Latgales.

Kurzeme

Mūžīgo vēju reģions Kurzeme, protams, visvairāk izceļas ar zivju izmantošanu ēdienkartē. Vismaz agrāk, kad ikdienas galdā bija viss, sākot no svaigām līdz kūpinātām zivīm, bet, pateicoties biezajiem mežiem, kurzemnieki gājuši lasīt arī meža veltes. Neaizmirsīsim, ka Kurzeme ir slavena ar vienu no Latvijas tradicionālajiem ēdieniem – sklandrausi. Lai gan, par Kurzemi domājot, nešķiet, ka tur varētu būt kas citāds nekā pārējā Latvijā, Kurzemē ir daudz kas atšķirīgs, un viņu tradicionālo ēdienu saraksts ir daudz plašāks, nekā varētu šķist. Slavenākie ir jau pieminētie sklandrauši un skābputra, bet tas nav viss, jo šeit ir arī tādi ēdieni kā ķiļķeni, kartupeļu pankūkas, avīzē uz oglēm ceptas siļķes, asinsdesas, ķīsene (auzu ķīselis), jaunpiena pudiņš, svaiga zivs pienā un dažādas piena zupas, kūpinātas jūras zivis, bukstiņputra, leitis, riezis (kartupeļu sacepums), grūdenis, rupjmaizes kārtojums, buberts, un sarakstu varētu turpināt vēl, un vēl.

Jā, Latvijas virtuve ir bagāta, tas nu ir skaidrs. Ēdieni tika un joprojām tiek gatavoti no vietējiem, sezonāliem un mums labi zināmiem produktiem. Bet Latvijas virtuve ir arī smaga, jo latvietis smagi strādāja, agri cēlās, agri gāja gulēt, un ēdiens bija tikai veids, kā sevi pabarot. Bet tas bija ļoti interesants un dažos gadījumos pat īpaši veselīgs veids (piemēram, skābējumi). Tradicionālie ēdieni, protams, šodien ir kas tāds, kas latvietim ir grūti sagremojams, bet reizē arī kas tāds, ko vajadzētu atcerēties, un 18. novembris vai pat viss novembris, kas ir Latvijas jubilejas mēnesis, varētu būt tas laiks, kad šīs receptes atcerēties un pamēģināt. Jo tikai tā mēs saglabāsim tradīcijas un to īsto Latvijas garšu, kas pārmantota no senčiem.


Instagram Sekot