Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas.
Privātuma politika

Sidrs


Raksta attēls

Sidrs pēc savas definīcijas ir vājš alkoholisks dzēriens (2 % - 8,5 % alkohola saturā), kuru ražo no dažādiem augļiem.

Pagatavošana

Kā vispopulārākās izmanto tieši ābolu un bumbieru sulas. Šo sulu izspiež un pēc tam fermentē. Garšu visvairāk ietekmē attiecīgās ābolu vai bumbieru šķirnes īpašības, to saldums jeb cukura daudzums augļos. Pasaulē vispopulārākais ir tieši ābolu sidrs, kuru sevišķi plaši patērē tādās valstīs kā Francija, Lielbritānija, Vācija un Spānija. Sidrs var būt gan gāzēts, gan negāzēts. Labs franču sidrs bieži vien tiek pildīts šampanieša tipa stikla pudelēs.

Ābolu šķirnes saldums vai skābums iet roku rokā ar attiecīgo pasaules reģionu, kur tā augusi. Ir vairāki vispārzināmie sidra vēsturiskie reģioni Eiropā – tā ir Normandija Francijas ziemeļos, visas vāciski runājošās valstis, kā arī Spānija un Lielbritānija. Katrs no šiem reģioniem izceļas ar savu dzēriena gatavošanas stilu un garšas niansēm. Eiropas zemes tiek uzskatītas par “veco skolu” sidra ražošanā, turpretī pārējā pasaule tiek uzskatīta par “jauno skolu”, kurā nepastāv nekādi ierobežojumi dzērienu radīšanā, lai to varētu dēvēt par sidru.

Liela daļa no plašpatēriņa sidriem ir veidoti mākslīgi, ar to saprotot pavisam niecīgu daudzumu augļu sulas, kurai tiek pievienota citronskābe, glikoze (augļu izcelsmes cukurs) un aromatizētāji. Tādēļ arī tā saucamajā “vecajā sidra pasaulē”, lai šo dzērienu vispār drīkstētu saukt par sidru, vismaz 85 % no sastāva ir jābūt tīrai ābolu sulai. Šāds regulējums pastāv, piemēram, Lielbritānijā, kas ir valsts ar senām
sidra gatavošanas un patērēšanas tradīcijām. Labākie un kvalitatīvākie sidri tiek raudzēti pārsvarā no 100 % ābolu sulas. Savā ziņā, sidra pasaule iet pa pēdām vīna ražotājiem, kuriem ir gana daudz zināšanu un pieredzes sava produkta ražošanā. Tāpēc izvēlēties vieglāko ceļu, piemēram, pieliet ūdeni sidram, vairs nav tik populāri, jo pats dzēriens ir ieguvis augstāku novērtējumu patērētāju vidū, un līdz ar to arī pieprasījumu pēc kvalitātes. Tas vairs netiek uzskatīts par lētāku alternatīvu alum vai vīnam, kā tas bijis senākos laikos.

Par vislabākajiem āboliem sidra ražošanai tiek uzskatīts tādi, kuri ir mazliet saldeni rūgti. Latvijā pārsvarā ir sastopami skābi rūgtie āboli, bet pavisam nelielā daļā var atrast arī saldi rūgtos. Tas atkarīgs no ābolu šķirnes un faktoriem, kas ir iedarbojušies uz augsni. Jo mazāk glikozes jeb salduma ir ābolos, jo sausāks (skābāks) būs sidrs. Šo faktoru visvairāk regulē saules gaismas daudzums.

Pozitīva tendence ir vērojama Latvijas sidra ražotāju vidū, kur vairāki sidra darītāji, izkopjot savas receptes un veiksmīgi atlasot ābolu šķirnes, ir veikuši milzīgu lēcienu kvalitātes attīstībā un saņēmuši vairākas starptautiskas atzinības. Izvēloties sidru, visvairāk uzmanību ir ieteicams pievērst dabīgās sulas īpatsvaram sastāvā, izcelsmei un attiecīgajai sausuma pakāpei. Šo dzērienu visbiežāk bauda atdzesētu
tīrā veidā, bet ziemas sezonā sidrs lieliski iederēsies karstajos dzērienos, un būs kā patīkama, svaiga alternatīva ierastajiem karstajiem kokteiļiem kopā ar viskiju, rumu vai citu ābolu stipro dzērienu – kalvadosu.

ALKOHOLA LIETOŠANAI IR NEGATĪVA IETEKME. Alkoholisko dzērienu pārdošana, iegādāšanās un nodošana nepilngadīgām personām ir aizliegta.

Saistītās receptes

Instagram Sekot