Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas.
Privātuma politika

SIA Liedags

“Pie jūras dzīve mana” jeb “Liedaga” “bučas” un citi zvejnieku gardumi


Pie jūras dzīve mana –
Tāds likten’s man ir lemts.
Šo zemi un šo jūru
Man mūžam neatņemt.
Gan vēja spīts ir manī,
Gan zilās jūras sāls.
Jel skani, skani, skani.
Jel skan man, viļņu balss.


Šī Valda Artava un Raimonda Paula dziesma nav tikai skaista un emocionāla, bet tā arī atspoguļo latviešu dvēseles patiesās vērtības. Jūra un zvejnieku gars veido lielu daļu no mūsu gan apzinātās, gan neapzinātās būtības un kultūras! Drosme, rūdījums, savas zemes mīlestība un vēl zināma deva romantikas. To visu vēl papildina mūsu Baltijas jūras dāvanas. Kā jaunlatvietis un Ainažu Jūras skolas dibinātājs Krišjānis Valdemārs mudināja: “Ejiet, latvji, jūriņā, krājiet zeltu pūriņā!” Vīrišķīgā drosme un risks, ko zvejnieki uzņēmās, tiem nodrošināja iztiku un dažkārt pat bagātību. Protams, mēs zinām, ka ir zvejnieki, kas zaudējuši dzīvību, šīs jūras veltes mums gādājot, jo jūra var būt barga... Noliecam galvu.

Šī ciemošanās bija īpaša. Kas par piedzīvojumu! Atbraukt ar laivu, lai nokļūtu SIA “Liedags” ražotnē, kurā top man personīgi jau daudzus gadus iemīļoti brētliņu un siļķu izstrādājumi. Pirms vairākiem gadiem nopirku “Sievas buču” un “Vīra buču”, jo iepakojums šķita simpātisks, turklāt mēs ģimenē ļoti cienām marinētas zivtiņas. Tā nu kļuvu atkarīga no šiem izstrādājumiem. Nāca vēl klāt “Maigā buča”, kas mani pilnīgi sajūsmināja.

Stāsts par ražotni

Ierodoties ražotnē Lapmežciemā, mani sagaida valdes priekšsēdētājs Gints Kellers un mārketinga vadītāja, mana vārda māsa Ilze Jēkabsone. SIA “Liedags” strādā jau 20 gadus un tika izveidota vietā, kur pirms tam daudzus gadus darbojās zivju ražotne “Selga”. Toties ražotnes ēka, kurā ierodamies, ir pavisam jauna – atvērta tikai 2015. gada janvārī, izmantojot Eiropas finansējuma iespējas. Tas mani priecē, jo Eiropas fondi likti labā darbā.

Tā nu sākas mūsu ekskursija. Apģērbtu baltā darba tērpā, mani ieved ļoti aukstā telpā, kas līdz griestiem pildīta ar lielām sasaldētu zivju paplātēm.

Vai, cik te auksti! Kas šī ir par telpu, kurā mēs atrodamies, un kas tās par zivīm?
Mēs patiešām esam saldētavā ar mīnus 18 grādu temperatūru. Šeit mēs turam visas zivis, tās mums tiek piegādātas jau sasaldētas. Lielāko daļu veido mūsu pašu zvejnieku lomi no Kurzemes jūrmalas, nozvejoti Rojas, Ventspils un citās Kurzemes zvejas vietās. Vietējās zivis ir gan brētliņas, gan reņģes. Siļķes mēs importējam no Islandes un Norvēģijas. Siļķes, kā jūs redzat, tiek atvestas kastēs. Tās tiek nogādātas ar kuģi uz Klaipēdu un no turienes ar kravas mašīnu mēro ceļu pie mums uz Lapmežciemu.

Es tēlaini biju iedomājusies, kā Garoza no “Zvejnieka dēla” ved reņģes vezumā zirga pajūgā... Laiki mainās. Tāpēc ar prieku brīnos, ka Latvijas zvejniekiem jau ir tik modernas saldētavas, lai varētu operatīvi sasaldēt un ērti pārvadāt zivis.

Kādi ir apjomi, cik tonnu zivju jūs apstrādājat dienā un gadā?
Latvijas zivis mēs apstrādājam ap pustonnu dienā, bet gadā aptuveni 135 tonnas. Savukārt importētās zivis – apmēram 100 kilogramus dienā, tas iznāk aptuveni 25 tonnas gadā. Kopumā 80% no “Liedagā” izmantotajām ir Latvijas zivis, bet 20% – importētās.

Un cik jums ir darbinieku?
Pie mums strādā 45 cilvēki. Tas ir samērā daudz, jo, kā jūs redzēsiet, mums pamatā tiek izmantots roku darbs. Neviena mašīna no mazajām brētliņām nevar dabūt tik skaistas un kvalitatīvas filejas, kā tas ir iespējams, izfilējot ar rokām.
Tagad ejam uz citu telpu, kur arī ir daudz zivju uz paplātēm, bet te jau ir manāmi siltāks.

Kas te notiek?
Mēs strādājam piecas dienas nedēļā, un katru darba dienu vairāk nekā pustonna zivju tiek izņemtas no saldētavas un ievietotas šajā telpā, lai atkustu. Šis process aizņem vienu diennakti. Pēc tam zivis tiek pārstrādātas.
Tieku ievesta citā telpā. Tā ir pilna ar lieliem toveriem, kuros marinējas zivis.

Kāda ir jūsu marināde, un cik ilgi zivis te “dzīvojas”?
Precīza marinādes recepte, protams, ir firmas noslēpums! Tik daudz gan pastāstīšu, ka sastāvdaļās ir īpašs garšvielu maisījums, etiķis, ūdens, sāls un pipari. Atkarībā no sugas un produkta zivis marinējas no 2 līdz 10 dienām.

Pēc šīs “marinādes” istabas mani ieved lielā telpā, kurā strādā vairākas darbinieces, ar rokām apstrādājot brētliņas. “Šņik, šņik”, ar šķērēm viņas nogriež mazai zivtiņai galvu, asti un atgriež vēderu. Es arī pamēģinu. Nav grūti, tikai man tas iet daudz lēnāk... Izrādās, dažas no “seniorēm” uzņēmumā strādā jau kopš “Selgas” laikiem – vismaz 20 gadus. Īstas Zivju dāmas!

Tālāk dodamies uz telpu, kurā ir vēl vairāk darbinieču. Te tiek fasētas zivis: gan saliktas burciņās sagrieztas siļķes ar dzērvenēm un marinādi, kuru man atļauj pieliet, gan saliktas kārbiņā manas mīļās brētliņu filejas “Sievas buča”. Es pamēģinu izņemt asaku vienai marinētai zivtiņai un tad salieku filejas vēdekļa veidā kārbiņā. Jauki!


Nonākam istabā, kur beidzot strādā arī vīrieši. Viņi uzliek etiķetes un veido lielos iepakojumus veikaliem.

Aptveru, cik daudz personīgas attieksmes un cilvēku darba ir ielikts katrā zivju kārbiņā vai burciņā. Redzu, ka tas viss tiek darīts ar lielu vērību un mīlestību. Tas priecē.

Tagad nu būtu viens no svarīgākajiem jautājumiem. Cik dažādu produktu jūs gatavojat?
Produktu mums ir daudz. Piemēram, marinētās siļķes mēs veidojam gan kā veselas filejas, gan sagriežam gabaliņos vai satinam rolmopšos. Daļu no veselajām filejām fasējam eļļā, bet daļu – marinādē. Populāras ir siļķes “Lapmežciema gaumē” marinādē ar dzērvenēm, kā arī “Selga”, kurām ir klāt vēl marinēts gurķītis. Ir arī ceptas siļķes, siļķes tomātu mērcē un pat želejā. Kā jau minēju, siļķes veido 20% no mūsu produkcijas, savukārt lielāko produkcijas daļu ražojam no mūsu pašu zivīm – brētliņām un reņģēm. Starp citu, brētliņas ir atrodamas arī Vidusjūrā, bet tikai mūsu brētliņām ir oficiālais nosaukums Baltic spratus spratus.

Vai tad tas nozīmē, ka brētliņas būtībā ir tās pašas šprotes? Un kas tad ir reņģes?
Jā, brētliņas ir tās zivis, no kurām taisa šprotes. Reņģes ir cita zivju suga. Tām ir cietāka asaka. Reņģes varētu saukt par Baltijas siļķēm. Angļu valodā tās pat mēdz dēvēt par reņģēm – Baltic herring.
Mums ir daudz produktu no brētliņām. Sāksim ar populārajiem “Vīra buča”, “Sievas buča” un “Maigā buča”. Tad vēl ir “Karstā buča” ar čili pipariem, un jaunākais produkts ar jauku nosaukumu – “Saules buča”. Tās ir marinētas brētliņas saulespuķu eļļā. Vēl ražojam brētliņas tomātu mērcē, eļļā un marinādē.
Toties reņģes tiek ceptas un piedāvātas gan marinādē, gan tomātu mērcē, gan želejā.
Visbeidzot, nonākam manā mīļākajā vietā – noliktavā, kur var redzēt visus gatavos produktus. Tik liela daudzveidība!

Kas nogādā gatavo produkciju uz veikaliem?
Mēs aizvedam produkciju uz “Rimi” un citu lielveikalu loģistikas punktiem vai noliktavām, un tad viņi paši nogādā uz saviem veikaliem. Tomēr mazajiem veikaliem mēs paši aizvedam preci.

Ieraugu kārbas ar Minhauzena attēlu un uzrakstu “Minhauzena nēģi”. Tas man tūlīt izraisa interesi. Daudzus gadus man ir bijusi māja pie jūras dažus kilometrus no Minhauzena muzeja. Minhauzena stāsti man kopš bērnības ļoti patīk, kad tēvs mums ar brāli tos stāstīja. Un nēģi man ļoti garšo. Taču tad es sapratu, ka Minhauzens ir mani kārtējo reizi piemānījis... Šie nav īsti nēģi, bet gan ceptas reņģes želejā!
No noliktavas ar dažādām kārbiņām rokās dodamies gatavot maltīti. To darām jūras krastā, kā to dara zvejnieki un viņu sievas. Cik fantastiska atmosfēra!

Stāsts par jūras garšu

Bija ļoti jauki gatavot maltīti, izmantojot “Liedaga” produktus, īpaši tāpēc, ka tos labi pazīstu un esmu pirkusi jau gadiem.

Mazie kartupelīši ar skābu krējumu un “Sievas buču” vai “Maigo buču”

Tā ir uzkoda, ar kuru jau gandrīz pirms 40 gadiem sāku iepazīstināt draugus un kolēģus Ņujorkā ar latviešu ēdieniem. Ņujorkas stila kokteiļu pasākumos Ņujorkā un vēlāk Kalifornijā, bet tagad jau arī Latvijā es parasti cienāju viesus ar ēdieniem, kuru pasniegšanai nav nepieciešami ne šķīvji, ne “darbarīki”. Tā tapa šī uzkoda. Mani amerikāņu draugi ne vien jūsmoja par šo uzkodu, bet arī paši sāka to taisīt. ASV diemžēl nav brētliņu, bet ir siļķe matjes marinādē, kurai ir līdzīga garša.

Izvāra mazos kartupelīšus ar visu miziņu – jo mazākus, jo labāk. Pārgriež uz pusēm. Kartupelī izgrebj mazu dobumiņu. Tajā ieliek piciņu īsta skābā krējuma, kam tauku saturs ir vismaz 25%, bet labāk 35%. Pa virsu uzliek pusi no “bučiņas” un tai virsū – sīpolloka un dilles gabaliņu.

Siļķe kažokā

Šis ir ēdiens, kuru pirmo reizi sastapu pie radu draugiem Straupē, kad vēl nedzīvoju, bet tikai ciemojos Latvijā, un izlēmu, ka tas ir viens no garšīgākajiem ēdieniem pasaulē! Mana jaunā versija, kuru taisīju arī pie jūras Ragaciemā, tiek pasniegta jau samaisīta un katram viesim individuāli, nevis tradicionālajā veidā – kārtās lielā bļodā. Izskatās elegantāk un var nodrošināt pareizās sastāvdaļu proporcijas un garšu.

Recepte ietver sakapātus vārītus un mizotus kartupeļus, burkānus un bietes, kā arī sakapātus lokus, skābo krējumu, majonēzi, mārrutkus, sarīvētu cieti vārītu olu un mazos gabaliņos sagrieztas “Liedaga” siļķu filejas eļļā. Visu rūpīgi samaisa, pievienojot 5 piparu maisījumu. Ir ļoti būtiski neskopoties ar siļķi! Un nepielikt par daudz kartupeļu.

Pagaršojiet, pielieciet klāt vēl krējumu vai garšvielas, ja prasās. Kad siļķu salāti ir gatavi, tos iepilda formā un izliek no formas uz liela servējamā šķīvja. Katru individuālo “siļķi kažokā” apkaisa ar rīvētu olu, dillēm un lokiem. Skaisti!

Pasta Puttanesca

Šis ēdiens ir nosaukts itāļu “naktstauriņu” (puttane) vārdā. Vai tas ir tāpēc, ka ātri pagatavojams – starp klientiem, vai tāpēc, ka tas ir pikants? To es nezinu, un nav jau svarīgi! Šis ēdiens ir ļoti gards, un mūsu marinētās brētliņas “Vīra buča” ideāli aizvieto tradicionālās itāļu anšovu filejas.
Recepte ir, kā jau reklamēta, ātri pagatavojama. Sastāvdaļas paredzētas 4 – 6 porcijām.
Sālsūdenī izvāra 500 g spageti vai linguine pastu. Kamēr pasta vārās, divām lielām (800 g) kārbām konservētu tomātu nolej sulu. (Protams, sulu pataupa citam ēdienam vai mērcei.) Tomātus ar pirkstiem saspaida. Nokāš spageti un ieliek vai nu lielā bļodā, vai jau sadala pa porcijām. Tomātus sakarsē katlā, pievienojot 100 ml olīveļļas.
Kad tomāti vārās, pieliek ½ ēdamkaroti raudenes, 1 tējkaroti itāļu garšvielu, kaltētus vai svaigus čili piparus pēc garšas, 100 g melnās olīvas bez kauliņiem, 50 – 100 g kaperu, 6 izspiestas ķiploka daiviņas un 2 kārbiņas “Vīra buča”, sagrieztu mazos gabaliņos. Visu pasautē 5 minūtes, un tad mērci uzlej uz pastas. Apkaisa ar baziliku, pētersīļiem, timiānu un sarīvētu Parmas sieru. Buen appetito!
Domāju, ka itāļi varētu mūs apskaust – viņiem nav tādu brētliņu. Bet varbūt ar laiku būs. Cītīgi jāstrādā pie eksporta!
Kamēr baudām pagatavoto, ir iespēja uzdot vēl pāris jautājumu.

Ilze, ko jūs kā mārketinga cilvēks domājat, kā vajadzētu papildināt ražošanu un produktu klāstu?
Par to domājam ik dienas, un mums šķiet, ka vajadzētu skatīties, kā veiksmīgi izveidot produktus no Latvijā audzētām ezeru zivīm. Līdz šim esam koncentrējušies uz jūras zivīm, bet ezeru un vispār Latvijā audzētas zivis, piemēram, foreles, ir jauns izaicinājums un varētu patikt mūsu pircējiem.

Gint, kādi vēl ir jūsu nākotnes plāni?
Mūsu mērķis ir augt un attīstīt ražotnes jaudas par kādiem 20 līdz 30%, un vienlaikus mēs plānojam nopietni sākt strādāt pie eksporta tirgu apgūšanas. Tas nozīmē arī darbu pie iepakojumu un tehnoloģiju pilnveidošanas, lai nodrošinātu, ka produktu var veiksmīgi transportēt arī eksporta vajadzībām. Bet esam apņēmības pilni to darīt!


Instagram Sekot