“SierŠtelles” svaigo sieru klāstu izgaršojot


Tāpat kā daudzās citās pasaules valstīs, arī Latvijā cilvēkiem siers jau izsenis ir viens no visiecienītākajiem ēdieniem. Siers ir viena lieta, bez kuras arī es nevaru dzīvot. Varu iztikt bez gaļas, bet sieram noteikti jābūt manā ēdienkartē. Arī veikalu plauktos Latvijā pieejams ļoti plašs gan vietējo, gan importa sieru klāsts – atliek vien izvēlēties sirdij un garšas kārpiņām atbilstošāko.

Izrādās, ka pēdējo gadu laikā “Rimi” pircēju vidū arvien lielāku popularitāti iegūst Latvijā ražotie svaigie sieri. Īpaši interesantu un daudzveidīgu svaigo sieru klāstu ražo Ogrē esošajā “SierŠtelles” ražotnē. Tāpēc dodamies uz Ogri, lai uzzinātu visu par to, kā top gardie svaigie “SierŠtelles” sieri. Bet no kā taisa sieru? Pareizi – no piena. Un tā kā mēs gribam uzzināt šo produktu tapšanas stāstu no pašām saknēm, pa ceļam iegriežamies vietējā saimniecībā, kurā ražotais piens ir viena no būtiskām “SierŠtelles” siera sastāvdaļām.

Stāsts par pienu

Piebraucam pie fermas, un pirmajā mirklī esmu mazliet vīlusies, ka neredzu ganoties nevienu govi. Toties, kad ieejam lielajā ēkā, mūs sagaida Ingmārs Sniedze – “Ogres piena” saimnieciskais vadītājs. Gan viņa stāstītais, gan redzētais mūs patīkami pārsteidz. Lielajai kūts ēkai sienas ir no caurspīdīgām žalūzijām – tā ir gaiša un tīra. Ieejot kūtī, acis paveras uz simtiem govju, kuras brīvi pārvietojas lielā aplokā. Govis kautrīgi skatās uz mani ar lielām brūnām acīm. Eju klāt noglaudīt. Dažas baidās, bet tad ļaujas. Viņas ēd un ēd…

Uzzinu, ka šajā fermā kopā ir vairāk par 600 govīm. Slaucamas govis ir ap trīs simtiem, 25 līdz 50 ir govis gaidībās un tad vēl aptuveni 300 telītes un mazie teliņi. Tomēr saimniecība cer gada laikā šos skaitļus dubultot. Šobrīd notiek būvniecība, blakus top jauna ferma, kuru plānots pabeigt līdz gada beigām un gada laikā piepildīt.

Manu interesi piesaista speciāla mašīna, pie kuras govis aiziet pakasīties. Tā ir liela, automātiska birste. Ingmārs stāsta, ka govis esot zibenīgi atklājušas šo brīnumu un sapratušas, kā to izmantot.

Kāpēc govis dzīvo iekšā un neganās ārā?
Tas viss ir tāpēc, lai mēs varētu nodrošināt viņām perfektus apstākļus visu gadu. Ja govis jūtas labi un mierīgi, tās dod daudz piena. Mūsu govis necieš no svelmes vai aukstuma. Svaigs gaiss cirkulē nepārtraukti, kā jūs redzat, un, ja kļūst par vējainu, žalūzijas mazliet pieveram. Te nav ne mušu, ne dunduru, ne odu. Govīm nav stresa.

Ko jūsu govis ēd?
Mūsu govīm ir perfekti sabalansēts un pilnvērtīgs ēdiens, nodrošinot tām gan labu veselību, gan pilnvērtīgu pienu. Barības sastāvā kopā ar zāli un kukurūzu ir arī minerāli un vitamīni, bet nav hormonu un citu kaitīgu vielu.

Un kā ar slaukšanu?
Tāpat kā ar ēdināšanu. Govis tiek slauktas divas reizes dienā, un tas ir automatizēts process ar ļoti modernām ierīcēm un tehnoloģiju.

Tur nu es teikšu, ka slaukšanas process ir apbrīnas vērts. Govis pašas pieiet pie slaukšanas mašīnas, kas ne vien nodrošina slaukšanu, bet arī mēra piena tauku saturu un citu svarīgo statistiku.

Saprotu, ka govis dod pienu, kad jābaro jaunie teliņi. Kur ir tās govis, kurām drīz dzims teliņi?
Te nu būs – grūtnieču aploks. No pārējām viņas tiek atdalītas pāris nedēļas pirms paredzētām dzemdībām. Tas nodrošina mierīgas dienas, bez stresa un savā kompānijā. Govis var “pārrunāt” teliņu dzemdības. Teliņi pie mums dzimst visu gadu. Tādēļ varam daudz labāk gādāt gan par govīm gaidībās, gan teliņiem, jo visas nedzemdē vienlaikus.

Nu – un tagad, lūdzu, pie teliņiem!
Tas nu arī ir kaut kas sevišķs! Mazie teliņi, katrs savā mazā aplokā. Uz tāfeles ir uzrakstīts dzimšanas datums. Neticami, ka piecas dienas vecs teliņš ir tik liels! Un tik skaists...
Telītes paliek Ogrē, bet jaunos teliņus eksportē vai, kā teica Ingmārs: teliņi brauc strādāt ārzemēs!

Man ļoti interesē, cik litru piena jūsu govis dod katru dienu?
Katra govs dienā dod 1 ½ spaiņus – tas iznāk 34 litri jeb kopsummā deviņas tonnas dienā. Tas nu ir stāsts par pienu. Šīs saimniecības piens tiek izmantots daudz kur, bet šodien mūs īpaši interesē “SierŠtelle”, kas izmanto šo pienu, lai ražotu izcilu sieru. Un tā nu mēs dodamies turp.

Siera stāsts

Ir grūti iedomāties, ka tik omulīgā, skaistā, bet mazā vietiņā, kāda ir Ogres Policijas akadēmijas ēka, var darboties tik nopietna ražotne kā “SierŠtelle”. Tas šķiet neticami, īpaši tāpēc, ka visos “Rimi” veikalos ir nopērkamas vairākas šķirnes “SierŠtelles” svaigā siera. Šis ir kārtējais veiksmes stāsts, kā no mazumiņa var izaugt kaut kas liels.

Ir svarīgi zināt, ka Ogre 19. gadsimtā bija slavena kā peldēšanas un gaisa kūrorta vieta. Pati Krievijas imperatore Katrīna I tolaik bija iemīļojusi tur atpūsties un baudīt Ogrē ķertos zušus, kā arī citus gastronomiskos labumus. Arī pirmās Latvijas Republikas laikā Ogre bija populāra vieta vasarnīcām.

Māris Legzdiņš, SIA “Malevss” valdes priekšsēdētājs un “SierŠtelles” vadītājs, 1997. gadā nopirka bijušo Policijas akadēmijas ēku un izveidoja restorānu. Joka pēc 2000. gadā Jāņos restorānā paši uztaisīja Jāņu sieru. Siers iznāca tik labs, ka tapa ražotne. Ar laiku šis koncepts tika papildināts ar lozungu “Gods kalpot Jūsu vēderam”! Ir gan ēdnīca, gan restorāns, gan veikals.

Māris un galvenā siera ražošanas meistare Ligita Urbāne mani ieved ražotnes telpās. Dievīgi smaržo pēc vaniļas. Izrādās, ka nupat ir gatavota viena no saldajām siera šķirnēm. Man uzreiz rodas pirmais jautājums.

Cik jums ir siera šķirņu?
Māris: Daudz! Kopumā vairāk par 30. Un mēs arvien izdomājam kaut ko jaunu. Mūsu siers ir tā saucamais svaigais siers. Nav nekādu konservantu. Iepakojumā neatvērtu to var turēt ledusskapī 30 dienas, bet atvērtu – tikai 4 līdz 5 dienas. Bet tas ir labi.

Kā tad tas top?
Ligita: Neticami viegli un dabiski – tāpēc jau tik izcils. Pamatā ir tikai trīs sastāvdaļas – vārīts piens, olas un skābais krējums. Tad, protams, nāk klāt tādas piedevas kā sēklas, garšvielas, augļi, rieksti, pat marmelāde – kā kurai šķirnei. Tāpēc jau to šķirņu ir tik daudz. Ir gan sāļie, gan saldie sieri. Katrai gaumei, garšai un gada laikam. Siera masa tiek ielikta veidnēs, sūkalas nospiestas, un pēc tam tiek fasēti skaistie ritulīši. Viss ir roku darbs!

Man ir tas prieks arī pašai pielikt roku – pildīt veidnes, nospiest sūkalas un pat fasēt sieru, kā arī uzlikt “SierŠtelles” uzlīmes uz fasētā siera rituļa – gatavs vešanai uz “Rimi”. Vēlos vēl piebilst, ka siers ir ļoti garšīgs.
Izrādās, ka te gatavo arī sieru, kas tiek apcepts krāsnī. Skaisti brūna garoza un garša ir vienreizēja. Mēs to baudām siltu. Tā es esmu vairākas reizes arī gatavojusi mājās – paņemu rituli ķimeņu siera un cepu krāsnī, līdz tas kļūst brūns. Ļoti garšīga uzkoda ciemiņiem. Iesaku!

Cik siera jūs varat saražot vienā dienā?
Ligita: Tas mainās sezonāli. Vissaspringtākais darba laiks mums ir pirms Līgo svētkiem un Jāņiem. Lai nodrošinātu “Rimi” un citus veikalus, mēs ražojam līdz 1 tonnai siera dienā. Tas nozīmē aptuveni 2800 siera rituļus katru dienu. Un, atkārtoju, tas ir roku darbs. Kad nav lielā Jāņu laika pieprasījuma, ražojam “tikai” apmēram 1000 rituļus dienā.

Kā jums ar finansējumu, lai visu šo ražotni attīstītu?
Māris: Protams, ka ar paša spēkiem nevarējām tik ātri izaugt, un tur nāca palīgā Eiropas Savienības fondi.

Kādi ir jūsu nākotnes plāni un ieceres?
Māris: Mēs noteikti paplašināsim ražotni. Ir jau plāns citai ēkai, jo, kā paši redzat, te ir ļoti knapi. Bet, protams, mēs noteikti paliksim Ogrē.

Stāsts par garšu

Mums ir ļoti veicies, jo atkal ir burvīga, silta diena, un paredzētā maltītes gatavošana notiek ārā.
Saimnieks kopā ar ēdienu tehnoloģi un konsultanti Daigu Veismani gatavo “Vasaras idilles salātus” – tas nu ir notikums! Ēdiena gatavošanā tiek izmantots gan siers, gan zaļumi, daudz dažādu ogu, grauzdētas maizes drupačas ar garšvielām. Beigās ar liesmu apdedzina siera trīsstūrīšus, uz kuriem uzkaisīts cukurs, lai tas karamelizētos. Liesma ir tik liela, ka man pat kļūst bail. Bet rezultāts fantastisks. Tas viss tiek papildināts gan ar balzamiko, aveņu un viršu medus mērci..
Toties es gatavoju trīs ēdienus. Viens ir ēdiens, kuru reiz izdomāju, lai baklažāns, kuru biju nopirkusi, bet nebiju izmantojusi, neietu bojā. Šī uzkoda saucas “Pastaliņa”. No kārtainās mīklas izveidoju pastaliņu un pildu ar apceptu baklažānu, saulē kaltētiem tomātiem, ķiplokiem, sieru un svaigu koriandru – kinzu. Cepeškrāsnī cepu, līdz gatavs.


Otrais ēdiens ir svaigēdājiem. Fantastiski veselīgs un garšīgs – “Cukīni laiviņas, pildītas ar “SierŠtelles” sieru ar garšvielām”. Šo pašu ēdienu kā trešo gatavoju, cepot krāsnī 20 minūtes.

Kad presēju sierus, lai nospiestu sūkalas, palūdzu sūkalas pagaršot, jo esmu dzirdējusi, ka tās esot ļoti veselīgas, īpaši cilvēkiem ar gremošanas vai kuņģa traucējumiem. Man ļoti garšo.

Ko jūs ar sūkalām darāt?
Māris puspajokam atbild: Ir viena traka doma par “Sūkalu Spa”, jo tās esot ļoti labas ādai – varētu pat tajās vannoties! Dzirdēts jau ir, kā princeses un karalienes esot mērcējušās piena vannās. Būtu vērts par šo ideju padomāt nopietnāk. Tas tad būtu interesants turpinājums Ogres kūrorta vēsturei.

Un vēl – palūdzu, lai ielej sūkalas mājās ņemšanai. Dzēru tās katru rītu pāris nedēļas. Papildus, Jāņos, kad gatavoju kartupeļu salātus, piejaucu pie majonēzes un krējuma, lai salāti nebūtu tik trekni. Lieliski – svaiga garša un mazāk kaloriju. Iesaku!

Domāju, ka “SierŠtellei” varētu būt jauns produkts – skaisti iepakotas sūkalas. Liels prieks gan par “Ogres piena” fermu, gan “SierŠtelles” ražotni. Šos sierus ļoti vēlētos ievest pasaules tirgū. Latviski, veselīgi, ekoloģiski un fantastiski garšīgi!


Instagram Sekot