Brokastu tradīcijas


Es uzskatu, ka brokastu tradīcijām ir jābūt ikvienā mājā. Katru dienu vai tikai brīvdienās – tā jau ir katra paša izvēle, bet brokastīm jābūt. Protams, ideālā gadījumā brokastis būtu jāēd katru rītu, bet ne visi to grib un var.

Brīvdienu brokastīm piemīt īpašs šarms. Tas ir laiks, kad lēnām, vēl pidžamās un izspūrušiem matiem, visiem apsēsties pie galda, lai pabūtu kopā un ieturētu maltīti. Nevajag jau daudz – maizītes, olu kulteni vai bez čaumalas vārītas olas, sendviču, jogurtu ar sezonas augļiem, riekstiem un sēkliņām vai pat putru dienā, kad paredzēts vairāk fizisko aktivitāšu. Var pasniegt jebko, kas garšo, bet nesteidzīgi un ar baudu. Pietiek jau ar steigu ikdienā, kas izsit no līdzsvara, kāpēc vēl steigties brīvdienās?

Mums ģimenē ir savas brokastu tradīcijas, un tās ir gardas, jo cepu pankūkas – daudz un dažādas, taču ne visas vienā reizē, bet katru nedēļu eksperimentējot top kas cits, piemēram, plānās pankūkas no griķu un kviešu miltiem, plānās pankūkas no kviešu miltiem, bet bez olām, pufīgās pankūkas no linsēklām un mandeļu piena vai no auzu miltiem un auzu piena. Variāciju ir neskaitāmi daudz un pietiek visam gadam. Un es patiešām gandrīz katru nedēļu izmēģinu ko jaunu, jo tā ir garšīgi un daudzveidīgi, turklāt, ja ir bērni, tad arī aizraujoši, jo viņiem jāuzmin, kas ir kas.

Un, protams, kā gan bez pildījuma! Pankūkas var pasniegt ar visu, ko vien sirds kāro. Mūsmājās vienmēr ir gan sāļie, gan saldie pildījumi – sezonas dārzeņu salāti, sātīgumam siers vai ceptas sēnes, kādam prasās pēc gaļas (atzīšos, ka man tas ir par smagu), lai lēnām pārietu uz pankūkām, kuras klāj plāna karameles kārta, apelsīnu vai ātrais ievārījums, kas gatavots no pašu saldētām ogām. Tieši daudzveidīgā izvēle nedēļas nogales brokastu maltīti mūsmājās padara tik aizraujošu un pilnvērtīgi gardu.


Instagram Sekot