Mans zaļais kompanjons


Dārzeņi. Tie ir mana lielākā mūza ēdienu gatavošanas mākslā. Dārzeņi iedvesmo jaunām receptēm un aizraujošiem garšu meklējumiem. Kaut arī uztveram tos kā pašsaprotamu dabas dāvanu, viss process – sēt, ravēt, rūpēties, izaudzēt, novākt un nogādāt līdz pircējiem – nav nekāda pastaiga pa nopļautu pļavu plandošā kleitā ar vīna glāzi rokās. Un katra mazliet piemirsta dārzeņa atdzimšana patiesībā ir lieli svētki. Tā ir noticis arī ar šobrīd lielu popularitāti baudošo keilu (kale) jeb lapu kāpostu.

Kāpēc tas ir tik slavens? Savā būtībā keils ir kāposts, kas neveido galviņu un sastāv tikai no lapām – krokotām, dažādu izmēru un pat dažādu krāsu. Tajās paslēpušies visi dabas labumi, tostarp pamatīga vitamīnu krātuve. Te nu jāapbēdina spinātu cienītāji, jo uzturvērtības ziņā lapu kāposts tos pārspēj vairākkārt. Olbaltumvielas, neaizstājamās omega-3 taukskābes, A un C vitamīni, kalcijs, kā arī liels daudzums magnija.
Šī ir neliela daļiņa no visa vērtīgā, ko satur lapu kāposts un par ko organisms pateicas vienmēr, kad lieku galdā šo zaļo gardumu.

Tas notiek visdažādākajās variācijās – kokteiļos, zupās, sautējumos, kur pārī ar mums labi zināmo balto kāpostu tas veido gardu kombināciju, tāpat arī Cēzara salātos, kur daļu salātlapu iesaku aizstāt ar keilu. Vēl tikai neesmu izmēģinājusi gatavot keila čipsus, taču tādus patiešām ir iespējams gatavot mājas apstākļos, un zinātāji teic, ka tie esot brīnumgardi! Katrā ziņā lapu kāposts ir iemantojis nedalītas manas ģimenes un draugu simpātijas. No sirds iesaku to pamēģināt ikvienam!


Instagram Sekot